Literatura Filozoficzna

Ar šodienas Sv. Pētera I vēstules lasījumu tiek parādīts: Un „ticot, priecāsities priekā, kad sasniegsit savas ticības mērķi - jūsu dvēseļu pestīšanu”.
— Vakardienas televīzijas pārraidē no mūsu pāvesta, Viņa Svētības Jāņa Pāvila II svētceļojuma uz Čehoslovākiju, tika demonstrēti pūļi: mūķenes, vienkārši cilvēki, citi...
— Viņi skatījās uz pāvestu kā uz Dievu. - Vai tas nav pārspīlējums?...
Kungs - Dievs: Debesīm, Zemei un Cilvēkam, veido savuz variantus “uz Zemes”...
— Dažreiz - un var redzēt pūļus televizorā - kad cilvēks zaudē cerību un mērķi - viņš var rīkoties kā zemnieks
- vergs Boļeslava Prusa "Faraonā". - Jo tad, kad pēc daudzu gadu darba viņš bija gandrīz izracis apūdeņošanas kanālu - par ko viņam bija jāsaņem „brīva cilvēka” tituls, karavīri pēc Ramzesa pavēles pārklāja tranšeju - lai ietu tālāk - viņš pakārās...
— Ministrs ir pirmais kalps, kurš pilda Dieva gribu - Viņa vajadzības un pavēles. Šīs vajadzības un pavēles Baznīcai uz Zemes, ir šie miljoni...
— Tāpēc, ka Baznīca pēc savas dabas ir aicināta sludināt labo vēsti: garā nabagiem, ubagiem, cietušiem un mazajiem...
— Un šie miljoni, šie daudzumi? - Laikam tās ir izpausmes - vai tās pastāv objektīvi? - Kunga intelektuālo spēju milzīgums, Viņa intelektuālais potenciāls, kas izteikts cilvēku skaitā, Zinātnes un Mākslas sasniegumos un to savijumā...
— Filozofijā pastāv jēdziens "paša es" nepārkāpšanai.
— Tas, iespējams, ir nevainības, iztēles trūkuma dēļ, ka bija ugunskuri ar "raganām", reliģiskie kari un kaušana (piem. “Hugenotu nakts”) un "mūsu" gadsimta notikumi).
— No nezināšanas, no nojausmas, sapratnes trūkuma - bet Kungs to vēlējās... Mūķene - tas nav kardināls...
— Un tomēr neviens cilvēks nav "Alfa un Omega"...
— Un trako cilvēku dažādība Kungam ir milzīga...
— Tas taču ir Dievs...
—2 Tāpēc, balstoties uz poļu nacionālo kultūru, būsim iecietīgi, nenogalināsim tikai tāpēc, ka kāds ir citāds, ka viņa uzvedība neatbilst mūsu nostājai, ka viņš ir citāds...
— Laikam visi zemes varianti ir no Dieva doti un ir pie Dieva - Prātapziņā...
— Un to ir daudz - Jo tas ir Dievs...
— Čārlzs Darvins esot teicis: "Mūsu Dievs nevarēja būt slinks"...
— Ja “zemes realitāte” slēpjas Prātapziņā, tad Dievam ir tiesības nogalināt, piemēram, koncentrācijas nometnēs - tie ir tikai radījumi, intelekta ziedoņi, it kā “tēli ar cietību”... Patībā - pie Viņa.
— Tikai ko darīt ar ciešanām...
                                                              

Andžejs Juzefs Jans Tenčars.


• Teksts, kas balstīts uz vēstuli PSRS prezidentam Mihailam Sergejevičam Gorbačovam.


ANDŽEJS TENČARS    Poznaņa, 1989  07 - 20
       

"PAR KUNGU" — dzejoļa kodols: 30-03-82

Spriedumu vergs,
- Īsteno savus variantus,
- Un mēs tos daļējā Prātapziņā.
Kā kvantos no Prātapziņas.

Iedomāta vienība,
"Mana" dvēsele pieder Tam Kungam.
Modifikācija vai evolūcija.
Tas ir kā zēna polūcija.

Esamība šī ir dzīvojoša vai bezgalīga?
Un vai Esamība kādam piedzima?
- Un vai tai ir sirds?
- Vai varbūt tik pārspīlē
Un dubultā apziņa,
Savus plānus tik atklāj?

Te man jāpiebilst:
Esmu, vai zinu - ka esmu,
Redzu - vai zinu, ka redzu
Un no "sava" apziņprāta,
Kunga priekšā "ir kauns".
   
Andžejs Juzefs Jans Tenčars.
 
Druka OPGK P-h 274 F - 1000

Parādījās Dieva "iedomāšanās" problēma.
Vai Dievs ir vecs vīrs ar bārdu - kas rokās tur zemi? -
- Vai Dievs ir Personificēts?
Šajā optikā zinot - ko Augstie Lasītāji varētu izlasīt "manos" darbos - ka "zemes realitāte" ir "izspēlēta" Prātapziņā - t.i. Dievā vai pie Dieva, ka civilizācija ir īslaicīga - un atrodas Pašā - Sev - Domājošajā Esamībā, Liel- vai Pan - Pats - Sev - Apziņā, kuras atribūts ir Paša stāvokļi - Dievs nešķiet Personificēts Dievs... Jēdzieni, definīcijas - uz zemes, ar patiesībām, apziņas faktiem: vai subjektīviem faktiem
- Dievam, vai objektīvi subjektīvi fakti, un, ja tie nav doti Dievam, tie ir balstīti uz šādu sistēmu:
pieņēmums - tēze: ja notiek tas - tad izriet tas (precīzās zinātnes, dabaszinātnes)...
"Cilvēkā" definīcijas nāk no Dieva, tāpat kā tēli vai, piem. skaistuma izjūta - formas, krāsas, mūzika vai tāds fenomēns - uz zemes - kā mīlestība...
- Tātad idejas vai uzskatus dod Dievs. Šajā skatījumā - saskaņā ar mūsdienu fiziku - magnētiskie vai elektromagnētiskie lauki, elektriskā strāva, biostrāvas ir materiāli.
Man mācīja, ka cilvēks ir apveltīts ar “Dvēseli”. Agrāk tika uzskatīts, ka "cilvēka" doma ir garīga - un šeit, ņemot vērā mūsdienu zinātnes: fiziku, ķīmiju, bioloģiju, gandrīz visu var izmērīt, reģistrēt, formulēt ar formulu vai skaitļiem, un šķiet, ka *cilvēciska" doma var izpausties kā biostrāva, kas plūst potenciālu atšķirību rezultātā apgabalos ar atšķirīgu koncentrāciju, piem. elektrolītiem, ir pašreizējās vai lielākas intensitātes bioloģiskā strāva - izmērāma vai ierakstāma; tomēr paliek apziņas fenomens...
No fizikas zinātnes, kā arī ķīmijas un bioloģijas mēs zinām, ka mainīgs magnētiskais lauks vadītājā izraisa strāvu (strāva - tā visbiežāk ir elektronu plūsma - kustībā). Mēs zinām, ka sistēmā, kas piepildīta ar matēriju - piemēram, gāzi, matērijas elementārdaļiņām, palielinoties sistēmas iekšējai enerģijai, palielinās daļiņu kustības ātrums - piem. sildot mēģeni ar gāzi, tās temperatūra paaugstinās, daļiņas pārvietojas ātrāk - tās vibrē, saduras, palielinās spiediens uz trauka sienām... Palielinoties sistēmas temperatūrai, palielinās tās iekšējā enerģija, daļiņu kustības ātrums, spiediens, ķīmisko reakciju ātrums...
Temperatūrai ir liela ietekme uz fizioloģiju...
- Un kā ir ar Dieva tēlu?
Šeit - pamatojoties uz iepriekš minētajiem un citiem faktiem, doma ir tāda, ka Telpiskā laikā jeb "Visur" a priori notiek Paši - Sev - Domājoši vai Paši - Sev - Apzinošie fakti.
— ar dabaszinātņu palīdzību ciešākā uztverē pastāv fakts par fizisko - materiālo "materiālu", no kura ir radīts Dievs...
- Tomēr jāatzīmē, ka tieši no Dieva - pēc definīcijas - mēs zinām to, ko saucam par fizisko, materiālo un kas ir garīgais - Pēc definīcijas, bet svarīgākais liekas kaut kā pastāvēšanas, parādīšānās fakts, piem. Apziņa (Apziņprāts) - attiecībā uz tās nosaukšanu - definēšanu... - Tāpat ir ar Dievu.
* Turklāt, kā tika rakstīts, pastāv apziņas fenomens - nav zināms, kā - "bioloģijā" - fizikāli-ķīmiskie-bioloģiskie procesi dzīvā būtnē var "pārveidoties" apziņā...
- Ja pie Dieva ir iespējami tikai apzināšanās fakti - pretstatā piem. fiziskām vai ķīmiskām analīzēm - tikai loģiska analīze Apziņprātā, varbūt arī Kungam "pirmās lietas" paliks slēptas.

Andžejs Juzefs Jans Tenčars

Poznań, 28.06.1989

"Stari Platon ..."

- Kot Njegova svetost zagotovo ve, nisem študiral Platona. Splošni oris njegove filozofije mi je bil podan leta 1970 ali morda 1971 v prvem letniku študija na Fakulteti za kemijo Politehniške univerze v Poznanju.

- Kot Njegova svetost morda ve, univerzitetnega študija nisem končal.

- Vem, da naj bi mojster iz Grčije trdil, da človek vidi samo i d e j e, kot sence v jami, kadar je s hrbtom obrnjen proti Soncu. - Torej človek pozna, vidi samo i d e j e ...

- Če je Bog Bit: - Samo-misleči, - Absolutni Razum, Razumna Zavest, so "znanstvene konvencije" in "zemeljsko življenje" razcveteli, čudoviti dosežki PAN - INTELEKTA. V razumu nastale ideje in znanstvene konvencije so, npr.: astronomija, paleontologija, antropologija, geologija, medicina, kemija, filologije, religije – čeprav bi te slednje bilo morda potrebno postaviti na prvo mesto.

- Videti je, da ima Bog sposobnost p r e o b l i k o v a n j a, preobražanja idej, znanstvenih konvencij v npr.: s l i k e, predstave, poglede, ki se

p r o j i c i r a j o na človekov J a z. Pride do svojevrstne podstavitve vsebine pod človekov Jaz. - V kemiji obstaja pojem s u b s t i t u c i j e (npr. nukleofilne) tj. vstavljanja konkretnih skupin atomov v večjo celoto, pri čemer nastane nova spojina. Torej se pogledi, "slike", predstave po Gospodovi volji in zmožnostih podstavljajo pod človekov Jaz.

Ideje se preoblikujejo (npr. v slike) in projicirajo v človekov Jaz. Zavesti-Razumu se podstavljajo konkretne vsebine ali predstave, ki so bile prej koncipirane po razumski poti.

- Tu je še ena bistvena zadeva:

Stari Platon je verjetno vedel, da obstaja človek nekako (do neke mere) objektivno, neodvisno.

V tej optiki tu človek ni subjekt, pač pa je ravno tako plod imaginacije in je bil po volji Stvarnika umeščen v svoj človeški Jaz, tj. obstaja subjektivno

- v odnosu do Boga - in v Njem.

Tudi v "primeru Človeka" se vrši projiciranje ideje "o človeku" na človeški Jaz, njegovo vmeščanje v Razumu-zavesti - tako kot množica drugih vsebin. Vsebine pa se med seboj razlikujejo – predstava ni enaka sliki, slika ni enaka preprosti misli. P R I V I D Z A V E S T I je pri "posameznem človeku" zelo skrivnosten in zapleten - in raznolik. Nekatere vsebine so zelo globoko utrjene - gotovost, prepričanje, druge so bolj bežne, vendar ​​so lahko močne - npr. indukcija spolnih stanj, drugače je, ko "človek ve", ​​da vidi, drugače, ko ve, da sliši ali čuti.

Pojavi se predstava s l i k e s t r d o t o - v zavesti. - Kot sem zapisal, je P R I V I D ZAVESTI - RAZUMA, ki mu je pripisan posamezen človek, zelo zapleten, kompleksen in raznolik, na primer glede globine, prepričanja, intenzivnosti, napetosti, tega, kar – kot se običajno pravi - "registrirajo čuti".

P r e o b l i k o v a n j e idej v npr. slike.

- Če povzamem: tudi človek je plod imaginacije, obstaja v človeškem Jazu – ni subjekt, obstaja subjektivno za B o g a in v B o g u.

- Stari Platon - Aristotel - Kant - Tęczar.

Z veseljem sem Njegovi svetost zgornje predstavil –

A.T.