„Kas? - tas ir Dievs..." Łotewski...

Parādījās Dieva "iedomāšanās" problēma.
Vai Dievs ir vecs vīrs ar bārdu - kas rokās tur zemi? -
- Vai Dievs ir Personificēts?
Šajā optikā zinot - ko Augstie Lasītāji varētu izlasīt "manos" darbos - ka "zemes realitāte" ir "izspēlēta" Prātapziņā - t.i. Dievā vai pie Dieva, ka civilizācija ir īslaicīga - un atrodas Pašā - Sev - Domājošajā Esamībā, Liel- vai Pan - Pats - Sev - Apziņā, kuras atribūts ir Paša stāvokļi - Dievs nešķiet Personificēts Dievs... Jēdzieni, definīcijas - uz zemes, ar patiesībām, apziņas faktiem: vai subjektīviem faktiem
- Dievam, vai objektīvi subjektīvi fakti, un, ja tie nav doti Dievam, tie ir balstīti uz šādu sistēmu:
pieņēmums - tēze: ja notiek tas - tad izriet tas (precīzās zinātnes, dabaszinātnes)...
"Cilvēkā" definīcijas nāk no Dieva, tāpat kā tēli vai, piem. skaistuma izjūta - formas, krāsas, mūzika vai tāds fenomēns - uz zemes - kā mīlestība...
- Tātad idejas vai uzskatus dod Dievs. Šajā skatījumā - saskaņā ar mūsdienu fiziku - magnētiskie vai elektromagnētiskie lauki, elektriskā strāva, biostrāvas ir materiāli.
Man mācīja, ka cilvēks ir apveltīts ar “Dvēseli”. Agrāk tika uzskatīts, ka "cilvēka" doma ir garīga - un šeit, ņemot vērā mūsdienu zinātnes: fiziku, ķīmiju, bioloģiju, gandrīz visu var izmērīt, reģistrēt, formulēt ar formulu vai skaitļiem, un šķiet, ka *cilvēciska" doma var izpausties kā biostrāva, kas plūst potenciālu atšķirību rezultātā apgabalos ar atšķirīgu koncentrāciju, piem. elektrolītiem, ir pašreizējās vai lielākas intensitātes bioloģiskā strāva - izmērāma vai ierakstāma; tomēr paliek apziņas fenomens...
No fizikas zinātnes, kā arī ķīmijas un bioloģijas mēs zinām, ka mainīgs magnētiskais lauks vadītājā izraisa strāvu (strāva - tā visbiežāk ir elektronu plūsma - kustībā). Mēs zinām, ka sistēmā, kas piepildīta ar matēriju - piemēram, gāzi, matērijas elementārdaļiņām, palielinoties sistēmas iekšējai enerģijai, palielinās daļiņu kustības ātrums - piem. sildot mēģeni ar gāzi, tās temperatūra paaugstinās, daļiņas pārvietojas ātrāk - tās vibrē, saduras, palielinās spiediens uz trauka sienām... Palielinoties sistēmas temperatūrai, palielinās tās iekšējā enerģija, daļiņu kustības ātrums, spiediens, ķīmisko reakciju ātrums...
Temperatūrai ir liela ietekme uz fizioloģiju...
- Un kā ir ar Dieva tēlu?
Šeit - pamatojoties uz iepriekš minētajiem un citiem faktiem, doma ir tāda, ka Telpiskā laikā jeb "Visur" a priori notiek Paši - Sev - Domājoši vai Paši - Sev - Apzinošie fakti.
— ar dabaszinātņu palīdzību ciešākā uztverē pastāv fakts par fizisko - materiālo "materiālu", no kura ir radīts Dievs...
- Tomēr jāatzīmē, ka tieši no Dieva - pēc definīcijas - mēs zinām to, ko saucam par fizisko, materiālo un kas ir garīgais - Pēc definīcijas, bet svarīgākais liekas kaut kā pastāvēšanas, parādīšānās fakts, piem. Apziņa (Apziņprāts) - attiecībā uz tās nosaukšanu - definēšanu... - Tāpat ir ar Dievu.
* Turklāt, kā tika rakstīts, pastāv apziņas fenomens - nav zināms, kā - "bioloģijā" - fizikāli-ķīmiskie-bioloģiskie procesi dzīvā būtnē var "pārveidoties" apziņā...
- Ja pie Dieva ir iespējami tikai apzināšanās fakti - pretstatā piem. fiziskām vai ķīmiskām analīzēm - tikai loģiska analīze Apziņprātā, varbūt arī Kungam "pirmās lietas" paliks slēptas.

Andžejs Juzefs Jans Tenčars